Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 14.03.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Mākslīgā intelekta attīstība', 1.
  • Referāts 'Mākslīgā intelekta attīstība', 2.
  • Referāts 'Mākslīgā intelekta attīstība', 3.
  • Referāts 'Mākslīgā intelekta attīstība', 4.
  • Referāts 'Mākslīgā intelekta attīstība', 5.
  • Referāts 'Mākslīgā intelekta attīstība', 6.
  • Referāts 'Mākslīgā intelekta attīstība', 7.
  • Referāts 'Mākslīgā intelekta attīstība', 8.
  • Referāts 'Mākslīgā intelekta attīstība', 9.
  • Referāts 'Mākslīgā intelekta attīstība', 10.
  • Referāts 'Mākslīgā intelekta attīstība', 11.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Mākslīgais Intelekts    4
  Mākslīgā intelekta vēsture    5
  Datora ēra    5
  MI sākums    5
  Zināšanu palielināšana    6
  Programmu lielais apjoms    7
  Pāreja no Laboratorijas pie Dzīves    8
  MI izmēģinājums    8
  Secinājumi    10
  Izmantotā literatūra    11
Darba fragmentsAizvērt

Mākslīgais intelekts ir datorzinātnes nozare, kas pētī tādu uzdevumu risināšanas metožu izstrādāšanu, kam nav efektīvu atrisināšanas algoritmu. Kā tādu uzdevumu piemērus var minēt spēles, teorēmu pierādīšanu, tēlu pazīšanu u.c. Mākslīgā intelekta metodes lieto arī tādu tehnisku uzdevumu risināšanai kā, piemēram, datorizētu apmācības sistēmu un ekspertsistēmu izstrādāšanai.
Mākslīgā intelekta ideja balstās uz:
1. Matemātiku;
2. Filozofiju;
3. Datorzinātni;
4. Psiholoģiju;
5. Lingvistiku.
Viens no pirmajiem, kas aprakstīja datoru un mašīnas intelektu savstarpējo saistību bija angļu matemātiķis Alans Tjūrings.
Mākslīgais intelekts attīstījās vairākos virzienos. Pētījumi tiek koncentrēti uz:
1. Domāšanu;
2. Uzvedību (saprātīgums).
Mākslīgā intelekta attīstīšanas mērķi:
• Radīt sistēmu, kas domā līdzīgi cilvēkam;
• Radīt sistēmu, kas darbojas līdzīgi cilvēkam;

Autora komentārsAtvērt
Atlants