Prozaiķe Irma Grebzde (meitas vārdā Irmgarde Priecīgā), viena no populārākajām ārzemju latviešu rakstniecēm. Dzimusi 1912. gada 25. maijā Reņģē, kur iepazinusi tanī laikā visiem lauku bērniem nepieciešamās piecas ganu vasaras, jo tēvs šai laikā pametis dzelzceļnieka darbu un sācis saimniekot Vecauces ‘Kalna Dzirkantos’. Pēc Auces pamatskolas beigšanas Irmgarde turpina mācības 2. Rīgas pilsētas ģimnāzijā, ko absolvā 1930. gadā, un rudenī iestājas Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātē. Jau skolas gados viņu ieinteresējusi filoloģija un vēsture, bet materiālie apstākļi spieda izvēlēties ‘praktiskāku’ fakultāti. Un tomēr jau pēc gada ir spiesta studijas pārtraukt. Seko lopkopības pāāraudzes darbs, bet pie pirmās iespējas studijas tiek atsāktas.
1935. gadā Irma salaulājas ar pilsētas valdes ierēdni Jāni Grebzdi. Pēc gada viņi abi beidz studijas. Studiju laika Irma strādā dažādus gadījuma darbus, to vidū laikraksta ‘Rīts’ un ‘Brīvā Zeme’ ekspedīcijās par saiņotāju, vēlāk par sludinājumu pieņēmēju, kādā tirdzniecības namā par kurjeri, un vienu vasaru arī par kalponi. Šaja laikā viņa sāk rakstīt īsos stāstus un iesūtīt tos laikraksta literārajam pielikumam. Sākumā, kā vēlāk rakstniece pati atzinusies, bez paraksta, jo kautrējusies minēt savu vārdu. Pēc universitātes beigšanas Irma Grebzde dabū darbu lauksaimniecības kameras lopkopības nodaļā Jelgavā. Tomēr dzrīz veselības stāvokļa dēļ viņa spiesta šo darbu atstāt un pusgadu ārstējas sanatorijā.…
