Viena no nozīmīgākajām audzināšanas funkcijām, audzināt kulturālu cilvēku, kas, apguvis kultūras pieredzi, var to saglabāt, attīstīt un nodot nākamajām paaudzēm.
Ar kultūras cilvēka audzināšanu vienmēr mijsakarība ir cilvēka tapšana par personību, kas apzinās savu „Es” un kam ir pašcieņas un pašvērtības attieksme pret sevi un citiem cilvēkiem. Sabiedriskās audzināšanas smagums jāuzņemas skolai kā visatbildīgākajai audzināšanas iestādei valstī. Nepārtrauktas un produktīvas audzināšanas organizēšanai ir vajadzīgs mērķis, saturs, principi, metodes un formas.
„Audzināšana ir vislielākā problēma un pats grūtākais cilvēka pienākums.” (I. Kants)
Demokrātiskas sabiedrības mērķis ir - atzīt cilvēku kā augstāko vērtību un nodrošināt katram cilvēciskā potenciāla realizēšanos. Šim mērķim pakļaujama arī audzināšana.
Vācu filozofs Imanuels Kants ir rakstījis, ka divas visgrūtākās funkcijas, ko atklājusi cilvēce savā attīstībā, ir valsts pārvaldīšana un audzināšana.
Audzināšana ir mūžīga. Cilvēki savus bērnus audzināja darba procesā. Audzināšana kā pieredzes nodošana radās darba procesā un izrietēja no nepieciešamības izdzīvot. Sabiedrības attīstības gaitā audzināšana atdalījās no darba procesa.
Latvijā 20. gadsimta 80. un 90. gados sabiedrības pārkārtošanās procesā audzināšana pārdzīvoja dziļu krīzi. Strauji pārkārtojās ekonomika un politiskās institūcijas.
…
