Pašanalīze
Šī bija visemocionālākā diena no visām nedēļas dienām, to veicināja pasakas pēdējais fragments, kur Maša atdeva savu pēdējo vēlēšanos zēnam, kurš nestaigāja, viņa vēlējās, lai zēns sāk staigāt. Pārrunājām pasaku, Mašas rīcību, bērni to vērtēja, kā arī izrunājām, kādi varētu būt labie darbi. Katram bērnam iedevu rokās vienu ziedlapiņu – tāpat kā Mašai un aicināju pastāstīt kā viņi izlietos savu ziedlapiņu. Bērni bija ļoti ietekmējušiem no pasakas un teica labas un nesavtīgas lietas.
Rosināju bērnus pastāstīt visus nedēļas laikā izlasītos pasakas fragmentus, uzdevu jautājumus, tādējādi redzot cik daudz bērni atceras.
Aicināju bērnus pagatavot kaut ko jauku un mīļu kādam sev mīļam cilvēkam, tā iepriecinot viņu, tāpēc konstruējām kastītes un vēlāk tās izrotājām. Šādi tika sasniegts mans izvirzītais mērķis.
Domāju, ka visi uzdevumi tika pilnībā izpildīti. Visvairāk mani aizkustināja, ka bērni kļuva labāki, iejūtīgāki un savas vēlēšanas veltīja kādam citam.
…
