Eduards Lūsis

1890.gada 6.septembrī Jaungulbenē muižas kalpu ģimenē piedzima dēls, kuru nokristīja par Eduardu. Bērnība aizritēja laukos, trūcīgos apstākļos, jo tēvs nomira vēl pirms Eduarda piedzimšanas. 1900.gadā māte ar 10-gadīgo Eduardu pārcēlās uz Rīgu un kļuva par rūpnīcas strādnieci. Pēc pamatizglītības (3 klases) iegūšanas 13 gadīgais Eduards iesāka darba gaitas par veikalu izsūtāmo zēnu. 1906.gadā viņš kā māceklis iestājās darbā mašīnu fabrikā “Felzers un Co” mehāniskajā cehā, bet no 1908.gada strādāja par rasētāju. 1912.gadā sargāja strādāt jaunizveidotajā “Russo-Balt” Vagonu fabrikā par konstruktoru automašīnu nodaļā. Pirmā Pasaules kara frontei tuvojoties Rīgai, 1915.gadā rūpnīcu evakuēja uz Krieviju, bet E.Lūsi mobilizēja un nosūtīja uz fronti. 1916.gadakaujā pie Baranovičiem E.Lūsi ievainoja un kā invalīdu demobilizēja. Darba gaitas tika atsāktas, iekārtojoties Viksnas metalurģisko rūpnīcu galvenā mehāniķa daļā hidrotehnisko iekārtu remontu tehniķa amatā.
1917.gada 22.decembrī Ņižņijnovgorodā reģistrēta E.Lūša laulība ar Antoniju Siliņu. Krievijā 1918. un 1920.gadā Lūšu ģimene papildinājās ar dēliem Eduardu un Ēvaldu.
1920.gada beigās Lūšu ģimene atgriezās Latvijā. Līdz 1923. gadam E.Lūsis strādāja par jauno mērnieku Valkas zemes ierīcības punktā Smiltenē. 1924.gadā viņš Ogrē vadīja kara laikā izpostīto dzirnavu un kokzāģētavas atjaunošanas darbus.
Kara biedrs ‘’Sīrons, kura tēvam piederēja dzirnavas Aiviekstē, lūdza Eduardu palīdzēt noturēt finanšu grūtības nonākušo uzņēmumu. Aizdevums neizglāba, pār dzirnavām “pacēlās ūtrupes āmurs”.
Dzirnavas iegādājās smiltenietis Kārlis Zadde, kurš par pārvaldnieku iesaistīja Eduardu Lūsi. No šī brīža visas zināšanas, laika gaitā, strādājot dažādās darba vietās, gūtā pieredze, kā arī neizsmeļama enerģija tika dāsni ieguldīta jaunā uzņēmuma attīstībā. No 1925.gada Eduards Lūsis kļuva par šīs ražotnes līdzīpašnieku. Blakus malšanai un koku zāģēšanai “Aiviekstē” elektroenerģiju. uzņēmums strauji paplašinājās un 1927.gadā nodibināja Rūpniecības un tirdzniecības akciju sabiedrību “Aiviekste”. Par a/s direktoru iecēla akcionāru Eduardu Lūsi.
E.Lūša aktivitāte vienmēr bija apbrīnas vērta. Ģērbies vienkāršās darba drēbēs, ar koka tupelēm kājās, viņā patstāvīgi uzturējās būvlaukumā, izpētīja veidojušos ūdenskrātuve gultni, nepārtraukti uzraudzīja būvdarbu norisi, kontrolēja darbu izpildes kvalitāti.…