Katram cilvēkam ir sava laimes definīcija. Laime ir galvenais cilvēku dzīves mērķis, visi pēc tās tiecas un ir vērts cīnīties, lai sasniegtu savas laimes augstāko punktu.
Cilvēki laimi ir gatavi sasniegt arī negodīgā ceļā, pat atņemot to savai ģimenei un sev tuviem cilvēkiem. Rūdolfa Blaumaņa drāmā „Indrāni” Ieva dara visu, lai iegūtu Indrānu mājas, lai kļūtu bagāta un spētu pārvaldīt un pavēlēt. Viņas, un arī viņas vīra Edvarta laime slēpjas bagātībā. Ieva jau pirms savas laimes sasniegšanas apzinās , ka panāks to, lai vai ko tas prasītu. „Indrāniete- tam vārdam pilnīga skaņa! ”
No mīlestības līdz naidam ir viens solis, tāpat arī no laimes līdz nelaimei. Indrānu mājās sākas konflikti, par to, ka jaunie saimnieki ir skopi un sasniedzot to ko vēlas Edvarts pazemo savus vecākus: „Es šajā mājā tagad esmu kungs, un es viņā valdīšu!”
Ieva un Edvarts baudot savu laimi izslēdz mīlestību gan viens pret otru, gan pret saviem vecākiem. Pašu vienaldzībā nemana vecāku lēno un sāpīgo aiziešanu no dzīves. Edvarts savas ļaunās rīcības dēļ nevar vairs ieskatīties tēva acīs un piekāpties, teikdams mātei: „Es...es...neiešu, Es neiešu.”…
