Protams, liela nozīme personības veidošanās procesā un izaugsmē piemīt ģimenei un audzināšanai. Tacits min par Gnaja Jūlija Agrikolas izcelšanos:
Vetere et inlustri Foroiclesium colonia ortus, (..) quae equestris nobilitas est.
Cēlies no senas un slavenas Foroikliju kolonijas, (..)kas ir jātnieku aristokrātija.
Agrikolas tēvs , Jūlijs Grekīns no senatoru kārts, bijis pazīstams ar nodošanos daiļrunai un filozofijai – Studio eloquentiaque notus.
Savukārt Agrikolas māte – Jūlija Procilla raksturota kā sieviete, kas apveltīta ar retu tikumību – mater Julia Procella fuit, rarae castitatis.
Tā kā Agrikola ticis audzināts viņas mīlestībā un aprūpē, bērnības un jaunības gados viņš varējis nodoties godājamu mākslu studijām – in huius sinu indulgentiaue educatus per omnem honestarium artium cultum pueritiam adulescentiamque transegit.
Agrikola pēc dabas jau bijis apveltīts ar labām rakstura īpašībām, jo, kā raksta Tacits raksta – Agrikolas māte pasargājusi dēlu no maldīgiem kārdinājumiem un palīdzējusi saglabāt labo raksturu un neskarto dabu – arcebat eum ab inlecebris peccantium praeter ipsius bonam integramque naturam.…
