Dzīve... Īss, pavisam vienkāršs vārds un tomēr izsaka tik daudz. Kādam dzīve ir vienkārši laika sprīdis, kurā kaut kas ir jāsasniedz. Bet kas? Turpretī citam dzīve ir laiks, kuru ir jānodzīvo tā, lai tevi ne tikai atcerētos, bet pieminētu mūžīgi. Bet kā jādzīvo? Ikreiz ieraugot jautājumu, mēs cenšamies rast atbildi, tomēr, vai vienmēr tas ir nepieciešams? Laiks ir mūsu dzīve, mūsu atbildes uz jautājumiem, mūsu pasaule. Es esmu pati sava laika pavēlniece un nav neviena, kas skaitītu manas minūtes. Tieši tāpat ir dzīvi – tikai un vienīgi es kontrolēju savu mūžības riteni. Un reti kuru interesē mani panākumi, bēdas un mana pasaule. Katrs no mums rūpējas galvenokārt tikai par sevi. Šķiet mazliet egoistiski, bet tomēr.…
