Viena no romantisma mākslas galvenajām iezīmēm ir padziļināta interese par savas tautas vēsturi un tautas mākslas nacionālo savdabību, ko 19. gs. Eiropā radīja un rosināja plaši izvērstā nacionālās atbrīvošanas kustība, kuras mērķis bija panākt nacionālu valstu veidošanos. Šīs kustības dalībnieku aktivitātes izpaudās dažādi- gan pacietīgi, neatlaidīgā tautas izglītošanas darbā, gan dažkārt revolūciju un bruņotas cīņas formā.
Tajā laikā dažādu zemju literatūrā, mākslā un mūzikā radās tautiskā romantisma virziens. Tā mērķis bija veicināt tautas pašapziņas celšanu.
Līdz 19. gs. Vidum lielāko ieguldījumu Eiropas mūzikas attīstībā bija devuši Itālijas, Vācijas, Francijas un Austrijas mūziķi. Komponisti no citām valstīm brauca studēt uz Itālijas lielākajām pilsētām, uz Parīzes, Vīnes, Leipcigas mūzikas augstskolām. Tikai tas, kurš bija iemācījies rakstīt mūziku šajā „viseiropeiskākajā stilā, tika atzīts par komponistu.…
