Savu likteni galvenos vilcienos veido katrs pats, un ka līdzekļi, skaistas, cerību pilnas nākotnes nodrošināšanai nav jāmeklē tālumā. Lielākai daļai to cilvēku, kuri par neveiksmēm žēlojas, patiesie nelaimes cēloņi ir pavisam citi, nekā viņi paši to iedomājas. Tas, ko viņi dēvē par laimes un likteņa nelabvēlību, patiesībā ir viņu pašu centības un krietna rakstura trūkums.
Apņemšanās palauties tikai uz saviem paša spēkiem, negaidot ārējo apstākļu labvēlību, attīsta cilvēkā tādu spēku, kas jau vien tālākās sekmes pa pusei nodrošina. Uz panākumu templi nav nevienas brīvas ejas. Kas grib tur tikt iekšā, tam pašam jāizkaļ atslēga uz šo templi. Citam neviens nevar ceļu tur atvērt. Ja tev pašam trūkst tam attapības, spēka un izturības, tad patiesas sekmes cilvēks nekad negūs.
Jau no bērnības daudzas no mums mācītas, ka laime jānopelna. “Esi laba, un tevi iemīlēs. Klausi bērnudārza audzinātāju, un viņa nebārsies. Kā tev var nepatikt matemātika, tev jācenšas ! Tev jābūt labai, paklausīgai un kautrīgai.…
