Penitenciārā psiholoģija skaidro notiesātā psiholoģisko stāvokli, attiecības ar citiem ieslodzītajiem, viņa vēlmes un dziņas, rīcības vadmotīvus, dzīves ritmu atrodoties ieslodzījumā. Manuprāt, šeit kļūst svarīgi paši primitīvākie jautājumi. Cietumā ir savi likumi. Pirmais problēmjautājums jaunajam ieslodzītajam ir integrēties jaunā vidē. Šeit var novērot jau esošo ieslodzīto savdabīgo izvērtēšanu – tiek izvērtēta kāda loma jaunpienācējam tiks iedalīta kameras sistēmā. Šeit var izdalīt vairākas ieslodzīto lomas kameras ietvaros: (1) ģimenes biedrs – par „ģimenes biedru” var kļūt, ja esi tiesāts par konkrētajā ģimenē saistošajiem kriminālkodeksa pantiem, piemēram, auto zaglis, kabatas zaglis, ja tev ir pazīstamas cietuma autoritātes, kuras to var apliecināt, narkotiku realizētāji, krāpnieki utt. Katrā kamerā var eksistēt vairākas ģimenes, tas atkarīgs no kameras lieluma un ieslodzīto skaita tajā. (2) palīgs – par palīgu visbiežāk kļūst ieslodzītie, kuri nonākuši cietumā pirmo reizi. Parasti tās ir vāja rakstura personas, kurām šis pienākums visbiežāk tiek uzspiests. Esošie ieslodzītie palīgam iestāsta, ka tā būs vieglāk, viņu aizsargās, pabaros. Viņa pienākumos ietilpst ēst gatavošana, pasniegšana, trauku mazgāšana, kameras uzkopšana, guļvietu saklāšana. Ir ģimenes, kurās ir vairāki palīgi, ir ģimenes, kurās ir tikai viens palīgs, kā arī ģimenes bez palīgiem. …
