Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.04.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 11 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Multikulturālisms mūsdienu sabiedrībā', 1.
  • Referāts 'Multikulturālisms mūsdienu sabiedrībā', 2.
  • Referāts 'Multikulturālisms mūsdienu sabiedrībā', 3.
  • Referāts 'Multikulturālisms mūsdienu sabiedrībā', 4.
  • Referāts 'Multikulturālisms mūsdienu sabiedrībā', 5.
  • Referāts 'Multikulturālisms mūsdienu sabiedrībā', 6.
  • Referāts 'Multikulturālisms mūsdienu sabiedrībā', 7.
  • Referāts 'Multikulturālisms mūsdienu sabiedrībā', 8.
  • Referāts 'Multikulturālisms mūsdienu sabiedrībā', 9.
  • Referāts 'Multikulturālisms mūsdienu sabiedrībā', 10.
  • Referāts 'Multikulturālisms mūsdienu sabiedrībā', 11.
  • Referāts 'Multikulturālisms mūsdienu sabiedrībā', 12.
  • Referāts 'Multikulturālisms mūsdienu sabiedrībā', 13.
  • Referāts 'Multikulturālisms mūsdienu sabiedrībā', 14.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Kultūru daudzveidība mums apkārt    4
2.  Multikulturālisms kā problēma    6
2.1.  Sabiedrības attieksme un tās izpausme    6
2.2.  Politiskās nostādnes    8
3.  Multikulturālisms – par vai pret    10
  Secinājumi    12
  Izmantoto avotu saraksts    14
Darba fragmentsAizvērt

Multikulturālisma jēdziens īpašu nozīmi ieguvis pēdējo gadu laikā. Tā izpratne un izpausme nodarbina gan kultūras cilvēku, gan politiķu prātus. Vēl jo vairāk – laikam jau pat ikdienišķs cilvēks no jebkuras sabiedrības grupas varētu formulēt savu attieksmi šajā jautājumā, un tā nebūtu viennozīmīga.
Jautājums par multikulturālismu mūsdienu sabiedrībā ir interesants un arī pētnieciski radošs. Kā lielākai daļai vārdu, tad arī pašam jēdzienam „multikulturālismam” ir gan sava vēsturiskā, gan idejiskā perspektīva. Vēsturiski šis jēdziens tika plaši publiskots 1980.gados publisko skolu reformu kontekstā. Kā īpaši argumenti tika izvirzīti vēstures, literatūras, sociālo zinātņu priekšmetu saturs un citas jomas, kas atspoguļoja tā sauktos „eirocentriskos” aizspriedumus. Novērotāji secināja, ka skolu mācību un administratīvais personāls lielā vairākumā ir baltie vīrieši, kas parādīja gan dzimumu, gan rases politiku izglītības sistēmā. Paralēli radās vēl vairāk jautājumu par etno-rasiskajiem vai kultūras aizspriedumiem no citu institūciju, kā, piemēram, likumdošanas, valsts institūciju, korporāciju, reliģisku grupu, privāto klubu u.c. puses. Katra no šīm iestādēm bija izveidojusi savu multikulturālisma nostāju un politiku. Galu galā „multikulturālisms” kļuva kā „rasi” apzīmējošs termins, zaudējot tā iepriekšējo jēdzienisko nozīmi. Tomēr, kā atzinuši zinātnieki, tad, saistībā DNS ģenētiku, rasei nav nozīmes cilvēku atšķirīgo iezīmju iedalījumā. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants