Nobeigums
Māksla un literatūra. Tas ir vienīgais izziņas līdzeklis cilvēkam attiecībā pašam pret sevi, tās ir tikpat mainīgas kā pats cilvēks. Lasot literatūru un studējot mākslu, mēs uzņemam citu paaudžu, citu laiku, tautu, kultūru estētisko un ētisko pieredzi.
Grieķu mitoloģija vinmēr dēvēta par visskaistāko, un pētot to dziļāk, var secināt, ka tāda tā arī ir. Estētiskajām vērtībām bija liela loma, taču noteicošās bija morālās vērtības, kas kļuva par grieķu mitoloģijas galvenajiem nosacījumiem. Pārpasaulīgas, cilvēciskas, mūžīgas vērtības lika un liek joprojām pievērsties mitoloģiskajiem sižetiem, kas gadsimtiem ejot kļuvuši par etaloniem attiecībā gan uz literatūru, gan mākslu. Antīkos stāstus redzam plaši izmantotus visā pasaulē un ja mēs nesaprotam, nedzirdam viņus, tas nenozīmē, ka tie kļuvuši “mēmi” vai novecojuši, tas drīzāk nozīmē, ka mēs vēl neprotam tajos klausīties, nedzirdam, neredzam, jo vienkārši nepietiekami daudz par tiem zinām.
Mītā par Tēseju centrā atrodas varonis- viens no redzamākajiem visā grieķu mitoloģijā. Varonis, bet tomēr, cilvēks, kurš tieši tā pat kā mēs mūsdienu pasaulē piedzīvo gan triumfa, gan vājuma brīžus, un arī pats par savām kļūdām tiek sodīts. Jādomā, ka gan literatūrā, gan mākslā autorus tieši saistīja cilvēka ceļš, kas tam ir jānoiet, sastopoties ar grūtībām, mēģinot tās pārvarēt un saprotot, ka ceļš uz pilnveidošanos ir bezgalīgs.
…
