-
Intuīcija filosofijā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Intuīcijas skaidrojums | 3 |
| 2. | Filosofu domas par intuīcju | 4 |
| 3. | Kā izpaužas intuīcija | 5 |
| 4. | Intuīcijas gadījumi | 6 |
| 5. | Intuīcijas apraksts „Fama Fraternitatis” rakstā | 8 |
| Izmantotās literatūras saraksts | 11 |
2. Filosofu domas par intuīciju
Intuīcija ir daudz kas neizprotams un neizskaidrojams, tāpēc filosofija nereti to ir saistījusi ar mistiskām (no grieķu val. mystikõs – noslēpumains) zināšanām. Pie mistiskās pieredzes sfēras pieder atklāsme, gaišredzība, stāvoklis, ko sasniedz ekstāzē, utt. Filosofi mistiķi par augstāko pasaules apjēgšanas formu uzskata mistisku intuīciju – tādu garīgo pieredzi, kurā pilnīgi pārstāj pastāvēt subjekta un objekta attiecības un cilvēks saplūst ar pasauli, redzot to spožā un skaidrā gaismā. Tajā atklājas Dieva vārds un augstākā jēga, cilvēka dvēsele sasniedz vienotību ar Dievu. Daudzi mistiķi uzsver, ka galvenais nav vīzijas, ekstāzes stāvoklis, bet gan pilnīga cilvēka gribas un intelekta pakļaušanās Dievam. Lai sasniegtu šādu mistiskās intuīcijas stāvokli, ir nepieciešama speciāla sagatavošanās, tomēr, pēc mistiķu domām, ar to nepietiek, jo mistiskā intuīcija rodas kā dāvana, nevis kā noteikta stāvokļa sasniegšanas automātisks rezultāts.
Citāda intuīcijas izpratne nekā reliģiskajiem domātājiem ir, piemēram, R. Dekartam.…
Intuīcija ir ātrs un neapzināts domāšanas process. Filosofijā par intuīciju sauc tādu jēdziena zināšanu, kas nenāk tieši no sajūtām un uztveres. Tā, piemēram, var sacīt, ka mums ir intuitīvs priekšstats par Dievu, skaistumu vai taisnīgumu. Intuīcijas jēdziens ir līdzīgs Bērtranda Rasela teorijai par tiešā iepazīšanā tapušām zināšanām. Gan intuīcija, gan šādas zināšanas pretstatāmas empīriskajai izziņai.
