Būtiskākās atziņas par darbu ir šādas:
1.Atzīstot, ka audzināšanas svarīgākais mērķis ir veidot iekšējo cilvēku jeb personību, minētā grāmata sniedz vairākas situācijas, kurās pasaules un cilvēku iepazīšana notiek „caur sirdi” un tādējādi tām būtu jāatstāj iespaids uz sirdi (var teikt arī tikumību, gudrību, cilvēcību u.tml.). Pārfrāzējot audzināšanas teorijas klasiķus, varētu teikt, ka šajās situācijās notiek sirds audzināšana. Pat viens no grāmatas personāžiem (lapsa) uzsver: „ ...īsti mēs redzam tikai ar sirdi. Būtiskais nav acīm saredzams.” (70.lpp.)
Situācija grāmatas beigās, kad autors ir sadraudzējies ar mazo princi, runā par materiālo lietu nemateriālo nozīmi, ja tās „notiek caur sirdi”. Tas ir cilvēka ceļš uz laimi (sasaucas ar vienu no audzināšanas mērķiem – laimīgu cilvēku).
Lēnām izvilku spaini un noliku to uz akas mūra malas. Manās ausīs skanēja grieztuves dziesma, un ūdenī, kas vēl aizvien virmoja, es redzēju mirgojam sauli. „Man ļoti gribas dzert šo ūdeni”, teica mazais princis. Es pacēlu spaini pie viņa lūpām. Acis aizvēris, viņš dzēra. Tas bija tik skaisti kā svētkos. Šo ūdeni bija radījis mūsu gājiens zem zvaigznēm, grieztuves dziesma un manu roku spēks. Sirdij tas bija kā dāvana. „Uz tavas planētas”, teica mazais princis, „cilvēki audzē piectūkstoš rožu vienā dārzā...un neatrod to, ko meklē... /../ Un tomēr to, ko viņi meklē, var atrast vienā pašā rozē vai ūdens lāsē...” (76.lpp.). …
