Latvijas deputātu darbības vadlīnijas Eiroparlamenta priekšvēlēšanu programmās un reālās iespējas tās īstenot

Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, aizvien vairāk uzmanība tiek pievērsta Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kuras notiks 12.jūnijā. Šāda veida vēlēšanas Latvijā notiks pirmo reizi un tajās būs jāizraugās 9 deputāti, kas Latviju pārstāvēs Eiropas Parlamentā. Jo tuvāk vēlēšanas, jo spilgtāk redzams, ka gan lielai sabiedrības daļai, gan politiskajām partijām nav īsti skaidrs, kādas ir Eiropas Parlamenta kompetences, darbības principi un deputātu pilnvaras.

Man šķiet interesanti analizēt triju atšķirīgu partiju (Jaunais laiks, apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” un Tautas partija) Eiroparlamenta priekšvēlēšanu programmas un izpētīt to, kādā mērā šo partiju izvirzītie solījumi vēlētājiem atbilst reālajām Eiropas Parlamenta darbības pilnvarām, kompetencēm.

Darba hipotēze – kaut arī lielākā daļa politisko partiju savās priekšvēlēšanu programmās kā prioritāti ir izvirzījušas Latvijas nacionālo jautājumu risināšanu Eiroparlamentā, tām tomēr nav skaidras viņu patiesās realizēšanas iespējas pārnacionālajā 25 valstu kopparlamentā.
Darba problēma – manuprāt, Latvijas kā pavisam jaunas Eiropas Savienības dalībvalsts vadošās partijas, izstrādājot un piedāvājot vēlētājiem savas Eiroparlamenta deputātu darbības programmas, vadlīnijas, dažkārt pārvērtē savu lomu, iespējas Latvijas interešu virzīšanā un aizstāvēšanā Eiropas Parlamentā.
Darba mērķis – izpētīt triju partiju (JL, PCTVL, TP) Eiroparlamenta priekšvēlēšanu programmas un izsecināt, vai partijām ir skaidrs priekšstats par reālajiem uzdevumiem un iespējām, 9 deputātiem aizstāvot Eiropas Savienības un Latvijas intereses Eiropas Parlamentā.

Šajā referātā tiks izmantoti tādi literatūras avoti kā Richard Katz&Bernard Wessels “The European Parliament, the national parliaments and European integration”, Corbett, R., Jacobs, F., Shackleton, M “The European Parliamnet”, Wallance&Wallance “Policy-making in the European Union”u.c.
Liela daļa Latvijas politisko partiju vadītāju un Eiroparlamenta deputātu kandidātu nāk no Saeimas deputātu vidus. Viņiem ir zināma nacionālā parlamenta darba pieredze savā valstī un daudziem arī pieredze Eiropas Savienības institūcijās kā kandidātvalsts valdības un Saeimas pārstāvjiem. Tāpēc radies priekšstats, ka darbs Eiroparlamentā būs gluži tas pats.

Uzskatu par nepieciešamu, pirms pētīt jautājumu par Eiroparlamenta darbības būtību, ļoti īsi noskaidrot nacionālo parlamentu lomu un iespējas Eiropas Savienībā. Par teorētisko bāzi izvēlējos Richard Katz&Bernard Wessels grāmatu “The European Parliament, the national parliaments and European integration”. Šie autori atspoguļo ES dalībvalstu nacionālo parlamentu ietekmi Savienības politikas procesos, un apgalvo, ka, pamatojoties uz subsidaritātes principu, nacionālo parlamentu loma nākotnē varētu pieaugt.…