• J. A. Students “Vispārīgā paidegoģija” II. daļa Zinātne un māksla sevis un citu audzināšanā

     

    Eseja7 Pedagoģija

Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 27.05.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Ir
  • Eseja 'J. A. Students “Vispārīgā paidegoģija” II. daļa Zinātne un māksla sevis un citu ', 1.
  • Eseja 'J. A. Students “Vispārīgā paidegoģija” II. daļa Zinātne un māksla sevis un citu ', 2.
  • Eseja 'J. A. Students “Vispārīgā paidegoģija” II. daļa Zinātne un māksla sevis un citu ', 3.
  • Eseja 'J. A. Students “Vispārīgā paidegoģija” II. daļa Zinātne un māksla sevis un citu ', 4.
  • Eseja 'J. A. Students “Vispārīgā paidegoģija” II. daļa Zinātne un māksla sevis un citu ', 5.
  • Eseja 'J. A. Students “Vispārīgā paidegoģija” II. daļa Zinātne un māksla sevis un citu ', 6.
  • Eseja 'J. A. Students “Vispārīgā paidegoģija” II. daļa Zinātne un māksla sevis un citu ', 7.
  • Eseja 'J. A. Students “Vispārīgā paidegoģija” II. daļa Zinātne un māksla sevis un citu ', 8.
Darba fragmentsAizvērt

Par audzinātāju vispār.
J. A. Students savā grāmtā raksta, ka audzinātājs var būt ikviens, kas cilvēku kaut nedaudz, bet pārveido.
“… audzinātājs ir ikkatra būtne, ikviena parādība – vai nu tā būtu dzīva vai nedzīva, - kas cilvēku kaut kādā nebūt ziņā pārveido…” (5. lpp.).
No otras puses viņš uzsver, ka par audzinātāju var uzskatīt tikai apzinīgu cilvēku, kuram ir savi audzināšanas mērķi un kurš zina kā ir jāaudzina.
“… Apzinīgā audzināšana ir zināšana, kas un kā jādara, lai audzināšanas darbs būtu sekmīgs…” (5. lpp.).

Vīrietis kā audzinātājs.
„... Vīrietim lielāka objektivitāte spriedumos, vairā tieksmes uz sistēmātisku darbību, asāka spēja analizēt, izskaidrot un pamatot...“ …

Autora komentārsAtvērt
Atlants