2.Liriskais es – ar liriskā es palīdzību dzejnieks Olafs Gūtmanis izpauž savu mīlestību pret dzimto Liepāju. Šajā dzejolī liriskais es ir savas pilsētas pazinējs, iemiesotājs. Viņš izdzied, izspēlē pilsētu. Viņš to noraksturo ar tās raksturīgākajām īpašībām. Viņam nav nekā skaistāka pasaulē. Ne viena vieta nekad nespēs konkurēt ne viņa sirdi, ne prātā, ar Liepāju.
Manuprāt, šī dzejoļa liriskajam es piemīt tādas īpašības, kuras nepiemīt visiem. Ne visi mīl vietu, kurā dzīvo. Ne visi redz to, cik skaista ir vide ap mums.
Liriskais es nav jauna gadu gājuma. Viņš ir bijis dažādās pasaules malās, apjēdzot to, ka nekur nav tik labi kā mājās. Nekur nav tik labi kā Liepājā.
Tieši pēdējais pants, manuprāt, ir tas, kas izsaka visu. Tas izsaka mīlestību. Tas ir kā kulminācija, kad liriskais es ar skaistiem vārdiem pasaka to, ka viņš mīl Liepāju.
…
