Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.06.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Kāzuss civilprocesā ar shēmām. Kāzusa risinājums', 1.
  • Konspekts 'Kāzuss civilprocesā ar shēmām. Kāzusa risinājums', 2.
  • Konspekts 'Kāzuss civilprocesā ar shēmām. Kāzusa risinājums', 3.
Darba fragmentsAizvērt

Biļete Nr. 19
Situācijas apraksts
A griezās tiesā ar pieteikumu par šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildīšanu lietā par zaudējuma piedziņu no darbinieka B pienākumu nevērīgas pildīšanas dēļ.
Uzrakstiet tieneša lēmumu.


Normatīva bāze
Darba likums
Darba strīdu likums
Civilprocesa likums
Faktisko apstākļu precizēšana

Dotajā gadījumā izskatīsim darba tiesību attiecības piemēru , tiešāk - darba tiesību strīdu starp darba devēju un darbinieku, tas ir individuālais tiesību strīds.
Darba strīdu likumā 4.pantā individuālais tiesību strīds noformulēts kā domstarpības starp darbinieku un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot, vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus.
Attiecīgi A ir darba devējs, B – darbinieks.
Saskaņā ar Darba likuma 86.pantu, ja darbinieks kas bez attaisnojoša iemesla veic darbu nepienācīgi, vainojamas rīcības dēļ ir nodarījis zaudējumus darba devējam, tad darbiniekam ir pienākums atlīdzināt radušos zaudējumus.
Veikt darbu nepienācīgi var interpretēt kā veikt darbu nevērīgi, bez tieksmes sasniegt labu rezultātu darbu pildot.
Darba likumā 7.pantā noteikts ka individuāla tiesību strīda izšķiršana notiek tiesā, turpat (DL 7.pantā) 4. daļā noteikts ka individuāls tiesību strīds nav izšķirams šķīrējtiesā. Arī Civilprocesa likuma 487.pantā 1. daļā 7.punktā noteikts ka šķīrējtiesā var nodot izskatīšanai jebkuru civiltiesisku strīdu, izņemot strīdu starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu.

Autora komentārsAtvērt
Atlants