Doma par nepieciešamību apvienoties Eiropas valstīm ir sena. Vēl pēdējā pasaules kara laikā un pēc tā Anglijas premjerministrs V. Čērčils to atkārtoja vairākkārt. Tomēr, veidojoties saimnieciskas sadarbības formai Eiropai, tagadējās Eiropas Savienības priekštecei- Eiropas Ogļu un tērauda kopienai (EOTK), Anglija bija tikai šī procesa vērotāja. Vajadzēja paiet 10 gadiem, lai Anglija novērtētu priekšrocības, ko sniedza valstu ekonomiskā apvienība un līdz ar Īriju un Dāniju izteiktu vēlēšanos pievienoties tai. Ar to aizsākās process, kas turpinās vēl šobrīd un ko sauc par Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās procesu.
Paplašināšanos procesu nevar atdalīt no ES vispārējās attīstības, no tās lomas un reizē atkarības no pasaules ekonomiskās un politiskās attīstības. Līdz ar to paplašināšanos ietekmē daudzi, nosacīti ārējie apstākļi. Politiskā krīze un karš Balkānos, Kosovas krīze, negaidītā naftas cenu celšanās 1999. Gadā un tai sekojošie nemieri praktiski visās Eiropas Savienības valstīs, Krievijas centieni atgūt savu politisko un ekonomisko lomu Eiropā, ES un ASV attiecības savas aizsardzības politikas un NATO nākotnes attīstības koncepsijas saskaņošanā un līdzsvarošanā,- visi šie notikumi un procesi gan politiski, gan ekonomiski ietekmē arī ES paplašināšanos…
