Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 04.12.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Frazeoloģismu vārdnīca', 1.
  • Referāts 'Frazeoloģismu vārdnīca', 2.
  • Referāts 'Frazeoloģismu vārdnīca', 3.
  • Referāts 'Frazeoloģismu vārdnīca', 4.
  • Referāts 'Frazeoloģismu vārdnīca', 5.
  • Referāts 'Frazeoloģismu vārdnīca', 6.
  • Referāts 'Frazeoloģismu vārdnīca', 7.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Frazeoloģismi    3
2.  Vārdnīca    4
3.  Secinājumi    7
Darba fragmentsAizvērt

Valodā izšķir divus vārdu savieniojumus:
brīvus
frazeoloģiskus.
Lielākā daļa ir brīvu vārdu savienojumi, šo savienojumu nozīme ir skaidri saprotama, ja ir zināma atsevišķo vārdunozīme.
Līdzās brīviem vārdu savienojumiem ir tādi vārdu savienojumi,kuru nozīme neizriet no atsevišķu vārdu nozīmēm. Šādi vārdu savienojumi izsaka gluži ko citu nekā vārdi, kas tos veido.
Tie ir nozīmes ziņā nedalāmi ar tradīciju nostiprināti vārdu savienojumi. Runātājs tos neveido no atsevišķiem vārdiem, bet lieto gatavā veidā.
Definīcija Tradicionālus vārdu savienojumus ar īpatnēju nozīmi, kas piemīt visam savienojumam kopumā un nav izsecināma no atsevišķo vārdu nozīmēm, sauc par frazeoloģismiem.
Mācību par frazeoloģismiem sauc par frazeoloģiju.
Visbiežāk sastopami tādi frazeoloģismi, kas izsaki pilnīgi ko citu nekā vārdi, kuri tos veido. Piemēram, ciets rieksts- grūts uzdevums.
Ir arī frazeoloģismi,kas veidojas nedaudz brīvāk- kāds no vārdiem it kā saglabā savu leksisko nozīmi. Piemēram, gaisa gabals- liels ceļa gabals. Tomēr arī šajos gadījumos savienojuma nozīme jāuztver kopumā, to nevar izsecināt no atsevišķiem vārdiem.
Diezgan daudzi frazeoloģismi ir izteikti salīdzinājuma veidā. Piemēram, kā ūdenī iekritis- pazudis.
Frazeoloģismi visbiežāk sastopami runas valodā un daiļliteratūras persaonāža valodā.
Frazeoloģismi ir valodas bagātība.Tie padara valodu dzīvāku, izteiksmīgāku, stāstījumu- emocionālāku, bieži vien asprātīgāku. Tiem ir īpaša nozīme induviduālā valodas stila veidošanā. Tomēr pārblīvēt runu ar frazioloģismiem arī nav vēlams.
Ber kā zirņus – ātri runā
Ceļā gadās akmens - problēma
Ciets rieksts – grūts uzdevums
Cūkas laime – nejauša, negaidīta laime
Gaisa gabals – liels ceļa gabals
Griezt zobus – būt niknam un gatam atriebties
Iegriest ķirķi – sagādāt kādam nepatikšanas,zaudējumu, itkā pamācīt
Iesist rokā – sasveicināties
Ievērt asti durvju starpā – savaldīt, sasaistīt,pakļaut savai gribai, neļaujot rīkoties brīvi
Izgriest pogas – iegūt, pārspējot kādu un atņemot viņam to, ko tas vēlējies
Izkusis kā sviests saulē – kļuvis pieļāvīgs un mīlīgs.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants