Raihs paplašināja Freidu libido teoriju, iekļaujot šajā jēdzienā visus galvenos bioloģiskos un psiholoģiskos procesus, kuri rit cilvēka organismā. Viņš uzskatīja, ka baudas jūtas, piemēram, ir raksturojamas ar enerģijas kustību no organisma centra pie perifērijas un tālāk ārpasaulē, ka nemiers ir organisma ievilkšana enerģija, tas ir - viņas kustība no ārpasaules atpakaļ organismā. Beigu beigās Raihs sāka aplūkot terapiju kā procesu, kurš ar muskuļu bruņu sistemātisku atbloķēšanu ļauj enerģijai ar brīvām straumēm pārvietoties pa ķermeni.
Viņš uzskatīja, ko muskuļu bruņu bloķēšana sagroza un izposta dabiskas emocijas un, konkrētāk, apslāpē seksualitāti un aizšķērso ceļu orgasmam. Raihs, tāpat kā Jungs, savos pētījumos izgāja caur atšķirīgiem apziņas slāņiem un neapzinātam personībā, paplašinot un padziļinot tās funkcionēšanas līmeņus(Conger, 1988). Bet nevienu no viņa darbiem nepieņēma ne Freids, ne viņa sekotāji.
Raiha analīzes galvenās atšķirības no klasiskās psihoanalīzes, pirmkārt, ir tajā, ka Raiham citādi priekšstati par neirotisku izpausmju dabu, un, otrkārt, Raihs uzsver analīzes un aizsardzības subjekta uzvedības ķermeņa komponentes nostrādes svarīgumu.…
