Senā Grieķija ir Eiropas kultūras šūpulis. Šeit vairāk kā divdesmit piecus gadu simteņus atpakaļ radās pirmie Eiropas literatūras pieminekļi – nemirstīgās Homēra poēmas “Iliāda” un “Odiseja”. Tomēr attālais laika sprīdis nemazina mūsu interesi par šiem grieķu gara ražojumiem. Gadu tūkstoši sagrauž pat vislielākos mākslas darbus, bet grieķu dzeja ir izturējusi šo laika zoba pārbaudījumu; viņa to izturēs arī turpmāk, kamēr nebūs iznīkusi Eiropas kultūra, kamēr vēl kaut kur runās par Eiropas kultūras ieguvumiem.
Kas gan nezina, ja ne vairāk, tad vārda dēļ, Iliādas un Odisejas?Šīs nemirstīgās poēmas noder ne tikai paaudžu paaudzēm kā neatsverams vēsturisks dokuments, bet arī par inteleģento aprindu tīkamu lasāmu vielu.
Visa Eiropas kultūra dibinās uz grieķu kultūras ieguvumiem. Grieķiem mums jāpateicas par visu to, kas pārveidojis mūsu dzīvi: viņi radījuši zinātni, mākslu, viņi radījuši arī tos ētiskos un estētiskos ideālus, kas kļuvuši par pamatu modernai sadzīves formai.Grieķu tauta mēģināja atrisināt tādus jautājumus, par kuriem cilvēce nekad nav mitējusies domāt un nekad arī nemitēsies. Viss tas, par ko tagad cīnāmies: patiesība, brīvība, demokrātija ir arī grieķu cīnītāju objekts.…
