Izglītība kā kultūras pamats un nākotne.
Valsts veido saskaņotu kultūras un izglītības politiku, jo tām ir kopīgs mērķis - garīgi brīva, humāna un radoša personība. Garīgas pilnveidošanās vajadzība cilvēkam netiek dota no dabas, to viņā veido kultūra ar izglītības, mākslas, zinātnes, filozofijas, reliģijas palīdzību.
Izglītībai šo faktoru vidū ir īpaša - fundamentāla nozīme:
tā ir vienīgā, kas aptver visus sabiedrības locekļus;
tā veido cilvēku visnozīmīgākajā dzīves posmā - bērnībā un jaunībā, personības pamatu tapšanas laikā;
tā ir mērķtiecīga, apzināti virzīta vecākās paaudzes vērtību pieredzes nodošana jaunākajai paaudzei.
Pastāv ciešs sakars starp valsts realizēto izglītības politiku un sabiedrībā dominējošo vērtību orientāciju, sabiedrības garīgo kvalitāti. …
