Visur tiek skandināts, ka globalizācija ir nesusi pasaulei daudzus uzlabojumus, taču patiesībā šo uzlabojumu skaits proporcionāli rēķinot iespējams, ka nav nemaz tik liels un vērā ņemams. Iemesls tam, ka situācija ir uzlabojusies vien nenozīmīgi, ir vairāk ekonomisks kā politisks. Kamēr pasaule ekonomiski kļūst aizvien vairāk līdzīga globālam ciematam, politiskā attīstība visbiežāk ir tieši pretēja. Kā piemēru var minēt Eiropas Savienības paplašināšanos. Lai gan ES valstis var šķist savā starpā nosacīti internacionālas (un tirgus ES patiešām ir lielā mērā kopējs), no ārpuses ES ir izteikti kļuvusi par sociālpolitisku klubu/cietoksni, izolētāku ārpasaulei nekā atsevišķas valstis būtu bez un ārpus ES. Paralēli pasaules lielākās kompānijas kļūst aizvien spēcīgākas un internacionālākas, gūstot peļņu, kura brīžiem daudzkārt pārsniedz vairuma pasaules valstu iekšzemes kopproduktus. Turklāt «internacionāls» attiecībā uz šāda izmēra uzņēmumiem ir negatīvs apzīmējums, jo nozīmē, ka kompānija ietekmē vairākus pasaules reģionus, it īpaši nabadzīgākos (piemēram, uzstādot noteikumus valdībām par algām, nodokļiem un darbalaiku, zinot, ka valsts šīs darbavietas redz kā vienīgo soli uz ekonomisku attīstību), un tajā pašā laikā nav attiecīgas ietekmes starptautisku organizāciju, kas to kontrolētu. …
