Vienmēr ir aktuals jautājums „Studiju programmas izvēle”. Laimīgi tie, kuriem par izvēlēto profesiju nav šaubu jau agros skolas gados. Es par profesijas izvēli sāku domāt diezgan vēlu – tikai 11. klasē. Tik daudz iespēju,bet īsti nezināju ko vēlos.Man liekas, ka cilvēks sevi tā pa īstam sāk apzināties tikai no kādiem trīsdesmit gadiem tad viņš nokļūst harmonijā ar sevi, savām domām, jūtām, un beidzot arī saprot, ko grib.Man bija skaidrs, ka nevēlos savu profesiju saistīt ar tehniskām lietām, jo ķīmija un fizika nebija priekšmeti, kas man patika.Tā pavisam loģiski atkrita arī ārsta profesija.Ir tik daudz, programmu no kurām izvēlēties.
Interesējos te par vienu,te par otru programmu,gāju arī izlūkos.Vienu brīdi pat aizdomājos, ka varētu kļūt par policistu, tomēr šo domu atmetu. Tas nav darbs sievietēm. Interesēja arī jurisprudence.Protams, mani ietekmēja sabiedrībā valdošie stereotipi par juridisko izglītī-bu.Tolaik runāja,ka juristu darba tirgū ir ļoti daudz. Kā liecina pieredze,vairumam augstskolu absolventu ir tikai diploms,taču nav pieredzes un izpratnes par juridisku profesiju,viņi neredz lietu kopsakarības un nemāk komunicēt ar klienteiem. No tiem,kuri meklē darbu juridiska nozrē,darbam piemērots ir tikai katrs desmitais. Daudzi visu grib ātri un uzreiz,tik gludi jau neiet, kā gribētos.…
