Nezināju arī, ka latvieši mēdza šos materiālus rotās miksēt. Stikls ar bronzu un dzintaru. Manuprāt, ļoti interesanti. Mūsdienās gan tik ļoti neraksturīgu kombināciju neesmu redzējusi.
Arī Latviju pāršalca jūgendstila aktualitāte. tās parādījās arī rotās. Tās kļuva vijīgākas un ne tik smagnējas, bet smalkākas. Šo iezīmi varēja novērot ekspozīcijās. Iepriecināja tas, ka rotas joprojām saglabāja savu etniskumu un tautas raksturu.
Man, personīgi, visinteresantākās likās jostas, matadatas, saktas un gredzeni, jo šīs rotas, pretēji mūsdienu tendencēm, bija ļoti autentiskas un smalkas. Bija prieks apmeklēt muzeju, uzzināt un pat nedaudz aptaustīt mūsu senču radīto un redzēt to, kā tas viss attīstījies laika gaitā. Smēlos arī idejas un iedvesmu uzzināt kaut ko vēl par rotaslietu tendencēm citur un manā reģionā.
…
