Lapa
Lapa ir viens no augstāko augu pamatorgāniem, kurš izmantojot saules staru enerģiju veic fotosintēzi – primāro organisko vielu veidošanu, kā arī transpirāciju un gāzu apmaiņu ar apkārtējo vidi.
Lapu veidi un
sakārtojums
Vairumam augu lapu izšķir divas galvenās sastāvdaļas – lapas kātu, ar kuru lapa piestiprinās pie stumbra, un lapas plātni. Tādas lapas sauc par kātainām lapām. Ja lapai kāta nav, to sauc par sēdošu.
Dažreiz no lapas pamatnes veidojas īpaši izaugumi – pielapes, kas aizsargā lapas to agrākajās attīstības fāzēs. Dažiem augiem pielapes nobirst, bet daudziem augiem tās saglabājas visu dzīves laiku, piemēram, zirņiem.
Lapas plātnes forma var būt ļoti dažāda: ovāla, lancetiska, adatveida, sirdsveida, nierveida, zobenveida u. c. Adatveida lapas ir skuju kokiem.
Pasaulē lielākas lapas ir tropu palmām rafijām. Brazīlijā augošajai rafiju sugai lapas plātne sasniedz 22 metrus garumu un 12 m platumu, bet kāts – 4-5 m garumu.
Kokiem ir daudz lapu. Jo lapas ir lielākas, jo mazāk to ir kokā. Lakstaugiem lapu ir daudz mazāk. Tā, piemēram, parastajai ērgļpapardei ir tikai viena liela lapa.…
