Lugu autors piesaka kā naturālistisku bēdu lugu, kas lasītājam lasot liek meklēt sasaistes, rēķināties ar iespējumu dabai tuvu, nekontrolējamu tieksmju atainošanos un vispārīgi pesimistisku lugas noskaņu.
Lugas darbība koncentrējas tikai trīs personu starpā.
Tas, ka notikumi risinās Vasaras saulgriežu laikā sniedz papildus asociācijas ar laiku, kas viss ir iespējams, mostas dziņas, labie un ļaunie gari - īpaši cilvēkos pašos. Tas ir laiks, kad cilvēki ļaujas kaislībām, sava veida neprātam.
Lugas sižeta attīstībā, manuprāt, vērojami nemitīgi kāpinājumi un kritumi, jo tēli tiecas vienoties savās domās, bet jau nākošajā mirklī katrs pārstāv, šķiet, savu, atšķirīgo pasauli un pozīciju. Domu saskaņa mijas ar agresiju un uzbrukumiem, jūtu izpausmes ar nicinājumu un apvainojumiem.
Autors lielu nozīmi piešķir vides aprakstam un remarkām, kas ļauj pilnīgāk izprast darbības vidi, situāciju un tēlu izjūtas un domas.
Manuprāt, neparasti autors izspēlējis sava veida pārtraukumus sižeta risinājumam, ietverot tajā vietu pantomīmai. …
