Senā Grieķija ir Eiropas valodniecības šūpulis.
Šajā zemē valodai savu uzmanību pievērsa filozofi.
Šis Grieķijas valodniecības filozofiskais laikmets turpinājās līdz pat Aleksandrijas skolas sākotnei, kad valodniecība izdalījās kā patstāvīga zinātne.
1. Strīds par vārdu pareizību
Viena no visaktuālākajām problēmām bija „strīds par vārdu pareizību” t.i. kādas attiecības ir starp jēdzieniem un vārdiem, starp lietām un to nosaukumiem? Kā radies skaņas un nozīmes sakars vārdā? Vai šis sakars nāk no pašas dabas , jeb vai to noteikusi runātāja noruna?
Jautājums- Vai priekšmeti un jēdzieni savus nosaukumus dabūjuši:
saskaņā ar savu dabu ( physei),
vai sakaru starp priekšmetu un vārdu nosaka pēc likuma (nomo),pēc norunas (synthēkē), pēc paraduma (ethei), pēc noteikuma (thesei), t.i. apzinīgi, patvaļīgi?
Šajā strīdā piedalījās filozofi: Heraklīts, Demokrits, Protagors, Platons, Aristotelis, Epikūrs. …
