Ģimenē jābūt noteiktam darba tradīcijām – ko dara kopā, katram savi pienākumi, kuri ir laikā jāizpilda. Piedalīties ģimenes darbā bērnam jāsāk jau agrā bērnībā. Tradīcijas jāveido kopīgā darba un kopīgā atpūtā. Ar bērniem ir arī jārunā par finansiāliem jautājumiem, lai arī viņi saprastu, ko un cik no vecākiem prasīt un lai ari mācētu izteikt pareizi savas vajadzības. Vecākiem jācenšas izjust bērna noskaņojumu, jāciena viņa personība. Nezinot bērna vecuma īpatnības un individuālās īpatnības, nevar gūt panākumus audzināšanā. Vecākiem rūpīgi jāprot novērot bērnu darbību ģimenē un ārpus tās. Bērni jāprot pareizi pārliecināt, pamudināt, izteikt atzinības un aizliegumus. Fiziska ietekmēšana pazemo jeb kuru cilvēku. Ar to tikai parāda savu nevarību un neprasmi audzināt. Tie pusaudži, kuri tiek uzskatīti par grūti audzināmiem, nav saņēmuši vecāku atbalstu, tikai vienaldzību, pārmērīgu stingrību, netiek mācīti pie darba. Vēlāk jau būdams jaunietis, tas norāda vecākiem, ka viņam ir interesantāk ar draugiem, jo tāpat tiem nav laika priekš bērniem. Citos gadījumos, vecāki redz, ka bērnos notiek pārmaiņas, bet neprot pārkārtot audzināšanu atbilstoši jaunajiem apstākļiem. Lai bērniem veidotos draudzīgas jūtas, ļoti svarīgi ir tiešie kontakti ar vienaudžiem, arī ar citu tautību bērniem. …
