Mākslas stili

Vispārēja pārliecība, ka jaunais gs. nesīs ko jaunu un nebijušu. Optimisms, ticība. Pārmaiņas risinājās nepieredzētā ātrumā. Straujā ražošana veicināja pilsētu izaugsmi. Raksturīgas arī vientulības un šausmu izjūtas. Pilsētas kā skudru pūznis, kurā par atsevišķu indivīdu neviens neliekas ne zinis. Strādnieks pārvērtās par iekārtu apkalpes mehānismu. Konveijers. Sieviešu loma būtiski palielinās. „Bērna emancipācija(ierobežojumu atcelšana)”. Iedzīvotāju izglītošana. Starptautiskie sakari, valstu sadarbības. Nozīmi zaudē reliģija, izvirzās patriotiskas idejas. Pirmais pasaules karš sagrauj ticību. Rodas šaubas vai cilvēka eksistencei maz rodama jēga.
19.gs. mākslas centrā lielākoties cilvēka personība, iekšējā pasaule, pārdzīvojumi.
Simbolisms
Arī demonisma tēma. Uzdevums – objektīvi atainot un izzināt īstenību. Aiz ikdienišķās pasaules priekšmetiem un parādībām slēpjas cita, augstāka realitāte. Simbolisms sevi pretstata reālismam un impresionismam. Tuva ir dekadence (pagrimums, lejupslīde, galējs individuālisms, reālās dzīves pesimistisks noliegums, un tīksmināšanās par norieta un vītuma skaistumu). Svarīga loma ir idejai.
Jūgendstils „art nouveau”
Dekoratīvisms un erotika. Izteikti dekoratīvs un ornamentāls. Forma seko funkcionalitātei. Skaistais un cilvēcīgais ir jāienes vidē, kas ieskauj cilvēku, - viņa mājoklī, interjerā, apģērbā, plakāti, grāmatas utt. Galvenā loma plūstošai, izliektai līnijai, bieži izmantots vīteņauga motīvs, kailfigūras u.c.. Raksturīga tīša formu „nepareizība”, kas rosina asociācijas ar dabiskumu, organiskumu. Rīga – Jūgendstila galvaspilsēta. Čarlzs Makintošs.…