Olimpisko spēļu dzimtene ir senā Grieķija. Sacensības bija reliģisko svētku sastāvdaļa. Spēles notika vairākās Grieķijas vietās, plašākās par godu Olimpa dievam Zevam tika rīkotas Svētajā ielejā Olimpijā. Olimpiskās spēles notika ik pēc četriem gadiem, šo ciklu, ko dēvēja par olimpiādi, grieķi izmantoja laika skaitīšanai. Vēstures arhīvos ir saglabājušās ziņas par olimpiskajām spēlēm no 776.g.p.m.ē.Tās uzskatāmas par pirmajām mums zināmajām antīkajām olimpiskajām spēlēm.
Taču reliģiski sarīkojumi par godu dievam Zevam jau notika vairākus gadsimtus, iespējams jau pat 1370.g.p.m.ē. Par tiem sīkāk kaut ko stāsta tikai leģendas un stāsti par olimpisko spēļu izcelšanos. Olimpiskā stadiona laukumu Olimpijā ieskāva četri slīpi paaugstinājumi. Ziemeļu pusē to veidoja kalna nogāze, bet trīs pārējie paaugstinājumi tika izveidoti mākslīgi. Zālainajās nogāzēs bija vieta 40 000 skatītāju. Sporta laukuma garums bija viena stadija …
