Latvijas kultūrā 20. gadsimta sākumā notika neparastas pārmaiņas. Neparasti bija tas, ka Latvijā līdera pozīcijās strauji izvirzījās latviešu māksla un literatūra, kas profesionālajā izaugsmē un māksliniecisko sasniegumu ziņā nostājās vienā līmenī ar vācbaltu, krievu, ebreju un citu šeit dzīvojošo etnisko grupu radošās inteliģences devumu.
Mākslinieku biedrību aizsākumi.
1870. gadā Rīgā tika izveidota Rīgas Mākslas veicināšanas biedrība, kas nodarbojās ar mākslas izstāžu rīkošanu. XIX gs. beigās Pēterburgā, kur studēja liela daļa latviešu izcelsmes mākslinieku, tika izveidots pulciņš "Rūķis", kura mērķis bija radīt patstāvīgu latviešu mākslu un kurā iesaistījās tādi nozīmīgi mākslinieki kā Janis Rozentāls, Vilhelms Purvītis, Jānis Valters, Jūlijs Madernieks, Ādams Alksnis, Teodors Zaļkalns, Rihards Zariņš, Artūrs Baumanis. 1909. - 1910. gadā Rīgā sāka darboties pirmie latviešu mākslas saloni. 1909. gada beigās nelielu mākslas salonu atvēra fotogrāfs J. Rieksts. Viens no salona lielākajiem pasākumiem bija 1910. gada sākumā sarīkotā Baltijas mākslinieku izstāde. Šis salons deva iespēju izstādīt darbus ne vien pazīstamiem māksliniekiem, bet arī iesācējiem. Šajā laikā sāka veidoties arī pirmie nopietnākie sakari ar lietuviešu un igauņu nacionālo mākslu, par ko liecina tuvināšanās nolūkos rīkotā lietuviešu mākslas izstāde 1910. gada aprīlī un igauņu tautas mākslas izstāde 1912. gada aprīlī.…
