19.gs. beigās radās kustība ar virkni izglītotiem latviešiem, kuri radīja kustību „Jaunlatvieši” ar mērķi veicināt rakstības un lasītprasmes uzlabošanu latviešu vidū, kas beigās arī izvērsās kā „latviešu tautas atmodas laiks”, un es to argumentēšu ar šādiem argumentiem:
Jaunlatviešu kustības pirmsākums;
Jaunlatviešu devums Latvijas valodniecībā;
K. Valdemārs – spēcīgākais politiskais tēls;
Ap 1855. gadu Tērbatas Universitātē izveidoja latviešu studentu pulciņu, kur atklāti pārrunāja, kā palīdzēt tautai – tas uzskatāms par jaunās kustības sākumu. 1856. gadā J. Alunāns izdeva “Dziesmiņas” – dzejoļu krājumu, kurā ievietoti pārtulkoti cittautu dzejoļi. Alunāns pierādīja, ka dzeju var rakstīt latviešu valodā. Vācu mācītājs Alunānu nosauca par jaunlatvieti – dumpinieks, nemiernieks. 1856. gadā iznāca jauns laikraksts “Mājas viesis”, kur savus rakstus ievietoja arī jaunlatvieši. Vācieši visiem spēkiem centās apkarot latviešu inteliģences centienus un panāca, ka jaunlatvieši nedabūja darbu Latvijā un bija spiesti doties uz Krieviju. 1862. gadā Pēterburgā K. Valdemārs nodibināja jaunu laikrakstu “Pēterburgas Avīzes”, kura vadīšanu uzņēmās K. Barons.…
