Pēc izcelsmes lielmolekulāros savienojumus iedala:
1. dabiskie lielmolekulārie savienojumi. Veidojas dabā, piemēram, ciete, celuloze, olbaltumvielas;
2. mākslīgie lielmolekulārie savienojumi. Iegūst dažādi apstrādājot (modificējot) dabiskos lielmolekulāros savienojumus, piemēram, nitroceluloze, acetātceluloze, gumija.
3. sintētiskie lielmolekuārie savienojumi. Iegūti ķīmiskā procesā no monomēriem, piemēram, polietilēns, teflons.
Pēc īpašībām sintētiskos lielmolekulāros savienojumus iedala: termoplastiskajos polimēros (paaugstinātā temeperatūrā kūst, bet atdzesējot atgriežas iepriekšējā) un termoaktīvajos polimēros (paaugstinātā temperatūrā nekļūst mīksti un tos nevar izkausēt).
Garās molekulas piešķir polimēriem to sevišķās īpašības: tiem ir mazs blīvums, tie ir labi elektroizolācijas materiāli(liela elektriskā pretestība), tiem piemīt elastība un stiprība. Polimēri var būt gan cieti, gan lokani, tie ir izturīgi pret ķīmisko vielu iedarbību. …
