Ir daudzas lietas, kas šķir un vieno mūsdienu sabiedrību, visdrīzāk tas ir tādēļ ka sabiedrību veido divējāda dzimuma, dažāda vecuma un nevienāda izglītības līmeņa cilvēki. Atšķirīgi ir arī viņu uzskati un dzīvesveids. Un tāpat cilvēki atšķiras bagātības un sociālā statusa ziņā. Nevienlīdzību rada cilvēku atšķirīgums, viņu dažādās spējas un veiksme, dažādās savstarpējās attiecības. Cilvēces vēsturē praktiski nekad nav eksistējusi sociālās vienlīdzības sabiedrība. Indivīdu un sociālo grupu stāvoklis vienmēr ir bijis diferencēts vairāk vai mazāk būtiskos sabiedrisko attiecību raksturojumos realitātes vertikālās sakārtotības aspektā. Bagātības, varas un prestiža sadale sabiedrībā nav iedomājama tik vienkārši, ka būs kāds, kas taisnīgi dalīs, un citi saņems pēc nopelniem. Šīs lietas nedala, tās nopelna, iekaro, izcīna un varbūt pat laimē. Sabiedrība stratificējas jeb noslāņojas: vairāku paaudžu laikā tajā izveidojas tā sauktie sociālie slāņi. Katrā sabiedriskajā iekārtā vai vēstures periodā sociālajiem slāņiem var būt īpašs apzīmējums, piem., feodālismā – kārtas, kapitālismā – šķiras.
Sociālā stratifikācija ir strukturētā, institucionalizētā (sakārtota caur likumdošanu) nevienlīdzība, kur lielu sociālo grupu hierarhisks stāvoklis sociālajā telpā tiek veidots pēc nevienlīdzības kritērija. Sociālajā vidē slāņi tiek novietoti vertikāli. Sociālā stratifikācija ir iedalāma vairākos tipos : verdzība, kastas, šķiras-kārtas, sociālās klases.…
