1.1. Siloģisma būtība.
Siloģisms (sengr. syllogismos – saskaitīšana, rezumēšana, slēdziens) ir slēdziena veids, kurš vienkāršā un pilnā formā realizē pāreju no 2 izteikumiem - premisām- uz trešo izteikumu (secinājumu). Šo premisu īpatnības ir sekojošas: a) tās ir vienkārši izteikumi; 2) šie izteikumi satur vienādus saturiskos terminus; tradicionāli šie izteikumi ir arī atributīvi izteikumi.
Centrālās avīzes ātri reaģē uz aktuālām problēmēm
Neatkarīgā rīta avize pieder pie centrālām avīzēm
Neatkarīgā rīta avize ātri reaģē uz aktuālām problēmēm
Mācības par siloģismu – siloģistikas – pamatlicējs ir jau mums jau zināmais sengrieķu loģiķis un filozofs Aristotelis. Siloģisma dabas izpratnei svarīgi ir redzēt visu siloģismu piederību pie vienas no četrām siloģisma grupām. Pēc tradīcijas, metaforiski izsakoties, šīs grupas sauksim par siloģisma figūrām un numurēsim tās, sākot no 1. līdz 4.
Būtiski kopīgais katrā siloģisma figūrā ir tā saucamā vidējā termina atrašanās premisās. Vidējais siloģisma termins ir siloģisma premisās esošie vienādie saturiskie termini. Pareizi veidotā siloģismā vidējais termins neatrodas secinājumā. Vidējo terminu apzīmē ar lielo burtu M (lat. medius - vidējs). Blakus vidējiem terminiem ir arī tā saucamie galējie termini – mazākais galējais S (secinājuma subjekts) un lielākais galējais P (secinājuma predikāts). Saprotams, ka galējie termini atrodas ne tikai secinājumā. …
