Čaikovskis piedzima 1840. gada 25. aprīlī Votkinskā. Viņš nomira 1893. gada 25. oktobrī Sanktpēterburgā un ir viens no pasaules ievērojamākajiem komponistiem - romantiķiem, viens no izcilākajiem krievu komponistiem, kuru spēcīgi ietekmēja gan Bizē un Masnē darbi, gan krievu tautas mūzika un kura elks bija Mocarts. No visiem 19. gs. komponistiem visplašāk pazīstams un vispopulārākais bija Pēteris Čaikovskis. Kaut gan viņa devums bija nevienmērīgs, viņš sacerēja izcilus darbus gandrīz ikvienā mūzikas žanrā, taču vismīļākais ir opera. Tajā komponists atklājās kā īsts reformators. Daudz uzmanības viņš pievērsa operu saturam (libretam), to centrā ir parastas cilvēciskas jūtas un pārdzīvojumi. Vienlaikus svarīga vieta Čaikovska jaunradē bija simfoniskajai mūzikai. Čaikovskis bija izsmalcinātu un vienreizīgu melodiju un harmoniju radītājs, un viņa mūzika tieši pauž viņa paša emocionālo, bieži vien melanholisko dabu. Pretstatā savu laika biedru tautiskumu tendencēm viņa mūzikas valoda ir vispārinātāka, eiropeiskāka. Galvenokārt atzīmējami viņa orķestra darbi, kuros tipiski krieviskais izpaužas kontrastos starp nevaldāmu jautrību un smeldzīgu melanholiju. Čaikovska mūzikā atspoguļojas visa cilvēka dzīve ar tās priekiem, bēdām, cerībām, cīņu un izmisumu.
…
