Roterdamas Erasms (1469 – 1536) bija slavenākais un ietekmīgākais Ziemeļu renesanses humānists. Viņš prasmīgi un asprātīgi cīnījās pret tumsonību, varmācību un liekulību, kā arī pret reliģisko fanātismu un šarlatānismu zinātnē, sarakstīja darbus par valodniecību, filozofiju un teoloģijas jautājumiem, daudz uzmanības veltot arī audzināšanas un sadzīves problēmām. [5.; 7.]
Autors dzimis 1469. gada 28. oktobrī Holandes grāfistē Roterdamā. Kad Erasms bija deviņus gadus vecs, tēvs viņu un vecāko brāli Pīteru, nosūtīja uz vienu no lielākajām un labākajām Latīņu gramatikas skolām Nīderlandē - Deventeras pilsētas „Kopīgās dzīves brāļu“ skolu. [ 2.] Taču mācības šajā skolā viņam neizdevās pabeigt. 1483. gadā viņa māte un mātes ģimenes locekļi nomira no mēra. Drīz vien pēc ilgstošas slimības mira arī viņa tēvs. Erasms un Pīters palika trīs aizbildņu gādībā. Ar savu aizbildņu lēmumu viņš un viņa vecākais brāli mācības turpināja vietējā klostera skolā. [2.] Pēc dažiem gadiem, vēlēdamies turpināt mācības, Roterdamas Erasms iestājās Šteinas klosterī. 1493. gadā Erasms atstāja klosteri, lai kalpotu kā sekretārs Kambrē bīskapam Henrijam fon Bergisam. [2.]
1496. gadā Erasms iestājās Sorbonnas universitātē Parīzē, lai studētu teoloģiju, taču drīz vien viņš pārgāja uz filoloģijas fakultāti, kuras mācību kurss viņam šķita interesantāks.…
