-
Latviešu mūža godi
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Latviešu godi | 4 |
| 2. | Krustabas | 5 |
| 3. | Vedības | 10 |
| 3.1. | Vedību notikumi un dalībnieki | 13 |
| 4. | Bedības | 14 |
| Tēzes | 16 | |
| Izmantotās literatūras saraksts | 18 |
Tēzes
1. Latviešu ģimenē ir trīs galvenie mūža godi – krustabas, vedības un bedības. Laika gaidā godu rituālos daudz tiek pārņemts no citām tautām un viņu kultūras, kā arī pārveidojies to nozīmes galvenais tulkojums.
2. Krustabas ir pirmais mūža gods, kad jaunpiedzimušajam tiek dots vārds un līdz ar to viņš kļūst pilntiesīgs dzimtas loceklis. Vedības ir otrais mūža gods, kur tiek noslēgtas derības ar izvēlēto mūža draugu. Un kā pēdējais gods ir bedības, kad cilvēks izbeidzis šīs zemes gaitas, lai godam aizietu veļu valstī.
3. Mūsu senči mūža godus bija izveidojuši krāšņus un bagātus, parasti tie aizņēma vairākas dienas. Laika gaitā cilvēka dzīve ir kļuvusi sasteigta, līdz ar to arvien mazāk laika cilvēks atlicina šiem mūža godiem.
4. Krustabas sastāvēja no šādiem posmiem – radības, raudzības, pirtīžas, kūmu aicināšana, ātrais mielasts, braukšana Māras baznīcā, dzimtas apspriede, pādes krustīšana, pādes dīdīšana, krustabu mielasts, šūpuļa darināšana, kāršana, pādes veltīšana, krustabu noslēgums.
5. Vedību norises galvenie posmi – līgavas zagšana, līgavas pirkšana, līgavas līgšana un saderēšana, precības un derības.
6. Notikumu secība bedībās – gatavošanās bedībām, vāķēšana, izvadīšana, bedīšana smilšu kalnā, bērinieku atgriešanās sētā, bēru mielasts, mantas dalīšana.
7. Ğimenes godi, sākot ar krustabām un beidzot ar izvadīšanu kapu kalnā, sprauž nozīmīgus posmus cilvēku dzīves ceļā. To atzīmēšanai ğimenes un radu saime rīko svinības, turpinot laika gaitā izveidojušās paražas. Dažādu apstākļu ietekmē senās paražas var mainīties, bet galvenās norišu vadlīnijas ir saglabājušas notikumu svinīgo raksturu.
8. Ģimenes godi tiek plaši apdziedāti tautu dainās. Latviešu tautasdziesmas ir galvenais avots, no kura mēs varam izzināt galvenās seno latviešu svētku un godu tradīcijas.
…
1. Latviešu godi Latviešu ģimenē galvenie mūža godi ir krustabas, vedības un bedības. Visi šie godi ir plaši apdziedāti dainās, kas rāda ne tikai norises, kas saistās ar katru no šiem svarīgajiem notikumiem cilvēka mūžā, bet sniedz arī ziņas par šo norišu saturu un nozīmi. Laika gaitā godu rituālos daudz pārņemts no citām tautām. Vēstures liecības apgaismo apstākļus, kas šīs maiņas izraisījuši un ietekmējuši. Bet galvenais, vēstures ziņu analīze un dainās apskatīto norišu loģisks sakārtojums dod iespēju izsijāt un atšķirt latviešu ģimenes godu ieražas no svešajiem elementiem un piesārņojumiem, kas tur ieviesušies laika gaitā. Apcerot latviešu senos godus, vispirms jāsaredz to īpašā nozīme ģimenes, dzimtas un vēlāk tautas dzīvē. Kā tagad, tā arī sensenos laikos, šais trijos ģimenes godos apvienojas sabiedriski tiesiska nozīme un reliģisks saturs ar saviem rituāliem. Godu svinēšanā izpaužas dzimtas rūpes un atbildība par katru atsevišķu locekli, kas savukārt stiprina dzimtas kopības saites un vispārējo labklājību. Tā kā godi atzīmē trīs būtiski dažādus svinēšanas iemeslus un posmus cilvēka mūža ritumā, tiem ir gan kopīgas, gan atšķirīgas iezīmes. Visi mūža godi ir saistīti ar rituāla izdarībām, kuru izpildīšanā sevišķi svarīga loma ir dziesmām un dziedāšanai. Raksturīgi, ka visas darbības norit dziedot vai dziesmu pavadījumā. Ļoti svarīga loma ir arī rituāla dejām, bez kurām nenorit neviens mūža gods. Arī dejas parasti norisinās dziesmu pavadījumā. Gatavošanās godiem iesaista visu mājas saimi priekšdarbu veikšanā: sētas apkopšanā, pušķošanā, ēdienu sagatavošanā, alus darīšanā. Godos aicina radus un dzimtas piederīgos. Piedalīšanās dzimtas locekļa svinībās ir reizē pienākums un pagodinājums, tāpēc ierodas visi, kam vien tas ir iespējams. Lūgtie viesi vienmēr ņem līdzi ēdamo un dzeramo ciema kukulim, jo visi godi ilgst vairākas dienas.
