Viduslaikos līdz ar Lielo tautu staigāšanu izplatījās kristietība un daudzi pārliecināti kristieši kļuva par mūkiem vai mūķenēm, tie bija cilvēki, kuri nolēmuši atteikties no mājas, ģimenes un pilnībā nodoties reliģiskajai dzīvei. Šie cilvēki sāka veidot kopīgas, no pasaulīgās dzīves izolētas apmešanās vietas- klosterus, kur noteikti arī Sv. Augustīns nodevās apcerēm par Dieva darbiem, laiku, nākotni un pagātni.
Svētā Augustīna „Atzīšanās” ir filozofiska apcere par Dievu, viņa darbiem un vārdiem. Viņa vārdos atklājas viduslaiku cilvēku lielā mīlestība, bijība un pazemība pret Kungu, Dievs bija visa viņu dzīve, prieks un nākotne, kas atklājas arī viņa rakstītajā: „Lūk, Tava balss- mans prieks, Tava balss ir pāri baudas pārpilnībai. Dot to, ko es mīlu, jo es mīlu; un Tu to esi devis.” Bieži viņš lūdz nenoraidīt viņa lūgumus un palīdzēt apmierināt viņa ziņkāri par pasaules radīšanas procesiem, mūžību, laiku u.tml.: „Mans gars ir iededzies izzināt šo visneskaidrāko mīklu.…
