Aplūkojot galvenos vērtspapīru portfeļu konstruēšanas un koriģēšanas principus un pieņemot, ka mūsu rīcībā ir statistiskā informācija par šo vērtspapīru sagaidāmajiem ienesīgumiem, ienesīgumu standartnovirzēm (riskiem) un savstarpējās korelācijas koeficientiem, vai arī korelācijas koeficientiem attiecībā pret kāda tirgu raksturojoša indeksa ienesīgumu.
Visai šai informācijai, lai uz tās bāzes veiktajiem aprēķiniem būtu jēga, jābūt tādai, kas atbilst tirgus ekonomikas principiem, t.i. atsevišķo vērtspapīru cenām ir jābūt noteiktām izlīdzinoties pieprasījumam un piedāvājumam uz attiecīgo vērtspapīru jeb, citiem vārdiem sakot, vērtspapīru cenām ir jābūt noteiktām tirgus līdzsvara rezultātā.
Līdz ar to ir vajadzīgi arī instrumenti (t.i. sakarības, modeļi), kas ļauj noteikt, kādai (izejot no informācijas par tirgu kopumā) būtu jābūt ekonomiski pamatotai (“taisnīgai”) atsevišķa vērtspapīra tirgus cenai.…
