Šo praktisko darbu izstrādāju, izpētot un analizējot četrus gadus veca puisīša – Andra valodas attīstību (vārds mainīts). Ar Andri kontaktēties bija viegli. Zēns ir komunikabls, dzīvespriecīgs un labprāt runājas ar visiem.
Pirms aplūkosim Andra valodas attīstības izpēti, ieskatīsimies četrus gadus vecu bērnu valodas attīstības teorētiskā aprakstā. Šajā laikā strauji pieaug vārdu krājums – no 300 līdz 4000 vārdiem. Tiek intensīvi apgūtas runas gramatiskās formas un jauni, abstrakti jēdzieni. [3] Bērns runā jau tekoši un skaidri, ar garām un diezgan sarežģītām teikumu kopām. Vārdu krājums jau tik plašs un izruna tik skaidra un tuvu pieaugušo valodai, ka ar viņu sarunāties bez grūtībām var arī tādi latviešu valodas pratēji, kas nav pieraduši pie bērnu atšķirīgā runas veida. Bērns skaņu kopu sp- u.c. vietā vairs nerunā f-, bet tāpat kā pieaugušie, piemēram, nespīd, spainis. Joprojām trūkst r- skaņas, kuras vietā liek l, j vai kādu citu līdzskani, vai arī r vienkārši atmet. Šai ziņā stāvoklis nemainās līdz gada beigām. Trīcošo mēles galiņu r bērns nespēj atdarināt, kaut arī vecāki viņam to rūpīgi saka priekšā. Nepilnīga izruna paliek arī vēl joprojām dažiem vārdiem, kas tādā „bērnišķīgā” formā nostiprinājušies jau iepriekšējos mēnešos, piemēram, ķiķāvs (=krusttēvs). Bērna valodai raksturīgi arī daudzi patstāvīgi jaundarinājumi, izmantojot paraugus no jau pazīstamā vārda krājuma.…
