Idejas par progresīvu sabiedrības, cilvēces un uzskatu attīstību parādījās jau 18. gadsimta sākumā, taču visspilgtāk tās izpauda un teorijā izklāstīja Žans Antuans Kondorsē. Referāta sākumā tiks izklāstīti Kondorsē uzskati un darbība, taču vēlāk tiks pievērsta uzmanība arī citu apgaismotāju idejām par progresu un progresa teorijām.
Žans Antuāns Kondorsē dzimis 1746. gadā un dzīvoja līdz 1794. gadam. Viņš ir sarakstījis vairākus darbus. 1781. gadā tika izdots viņa darbs „Pārdomas par nēģeru verdzību”, 1786. gadā „Tirgo kunga dzīve”, taču darbs, kurā ir izklāstīta viņa progresa teorija, „Cilvēka prāta progresa vēsturiskās ainas skices” iznāca tikai gadu pēc viņa nāves.Kondorsē bija labs matemātiķis un par panākumiem iespējamību izstrādē viņš tika iecelts par Francijas zinātņu akadēmijas sekretāru. Viņš arī bija pirmais sekretārs Nēģeru draugu biedrībā, kas uzstājās par verdzības atcelšanu. Savā progresa teorijā Kondorsē meklēja zinātnisku pieeju tam, kā varētu risināt daudzas viņa laika sociālas problēmas.1
Tirgo ietekmē attīsta uzskatu par vēstures progresu kā prāta darbības rezultātu. Kondorsē uzskata, ka viss ļaunums iznīks zinātnes priekšā, tādēļ prāta apgaismošana ir galvenais un vienīgais ceļš uz sabiedrības labklājību. Šo progresa ceļu ir iespējams paredzēt un aprēķināt, pamatojoties uz sasniegumiem zinātnē un tehnikā. Prāta progress nosaka vēstures gaitas bezgalīgu progresu, jo tam nav robežu. Prāts ar cilvēku darbību progresu realizē visos vēstures laikmetos.…
