Kārlis Ulmanis Latvijas vēsturē ir iegājis kā vienīgais vienpersoniskais Latvijas vadītājs. Cilvēki viņu atceras kā godīgu un spēcīgu valstsvīru. Ieguldot milzīgu darbu un nesavtīgumu viņš vadīja valsti pretim izaugsmei. Viņš radīja krasas pārmaiņas valsts pārvaldē, kuru atbalss vērojama arī šodien. Lai tuvāk izvērtētu viņa 6 gadus ilgošos režīmu, jāapskata tuvāk viņa darbība valsts politikā, saimniecībā un izglītībā.
Nenoliedzami, ka, rīkojot apvērsumu, Ulmanim vajadzēja iejaukties valsts politikā. Šajā jomā viņa darbība tiek vērtēta ļoti pretrunīgi. Apvērsuma laikā, 1934. gada 15. maijā, viņš likvidēja Saeimu, kas, iespējams, nemaz nebija tik slikti, vērtējot tās neefektīvo un nesakarīgo darbību. Taču tika apturēta arī Satversmes darbība, kas nozīmēja, ka pamatlikumi arī pārstāja darboties. …
