Nodarbinātības problēmas Latvijā, bezdarba sekas

Bezdarbam Latvijā kā aktuālai ekonomiskai un sociālai problēmai ir tendence pieaugt.
Lai risinātu minētās problēmas tika izvirzīti nodarbinātību veicinoši mērķi, kas raksturīgi katrai pašvaldībai. Lai sasniegtu mērķus, NVA visā Latvijas teritorijā īstenoja šādus Nodarbinātības veicināšanas plānā noteiktos aktīvos un preventīvos nodarbinātības pasākumus:
Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana;
Apmācība pie darba devēja;
Neformālās izglītības programmas apguve;
Algotie pagaidu darbi;
Bezdarbnieku subsidētā nodarbinātība;
Darba prasmju apguve;
Nodarbinātības pasākums vasaras brīvlaikā;
Kompleksā iekļaušanās programma;
Citi pasākumi
Aktuāls jautājums Latvijas nodarbinātībā ir nodarbinātība Latvijas laukos un reģionos. Lielākā ekonomiskā aktivitāte un lielākā uzņēmumu koncentrācija ir pilsētās un it sevišķi Rīgā, tāpēc Laukos cilvēkiem ir jāsaskaras ar mazāku nodarbinātības līmeni. Tas lauku iedzīvotājus ietekmē gan ekonomiski, gan arī morāli.
Vēl viena aktuāla nodarbinātības jautājums ir nodarbinātība vecu cilvēku vidū, kas bieži kavē jaunā darbaspēka ieplūšana darba tirgū.
Nodarbinātības ir nozīmīga katrai valstij, jo no tā, kāds ir darbs un vai vispār ir darbs ir atkarīga ģimenes ekonomiskā situācija un tās labklājība. Jo labāks ir darbs, jo lielāki ir ienākumi un nodrošinātāki cilvēki, tiem arī ir lielāka drošības sajūta. Jo vairāk cilvēki ir nodarbināti valstī, jo lielāku nauda summu valsts iegūst no nodokļiem, ko maksā gan uzņēmums, gan arī darba ņēmējs. Līdz ar to arī palielinās iekšzemes kopprodukts valstī un valsts ir ekonomiski stabilāka, kas arī rada labākos sociālekonomiskos apstākļus, tādā veidā radot stabilas valsts iespaidu.
Nodarbinātības problēmas valstī ir viena no svarīgākajām lietām, kura būtu jārisina valdībai un sabiedrībai kopumā.
Nodarbinātības un bezdarba jēdzienu skaidrojums
Nodarbinātības līmenis - Nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars atbilstošās vecuma grupas iedzīvotāju kopskaitā, procentos. (datu avots: CSP)
Nodarbinātie iedzīvotāji - Atbilstoši Starptautiskās darba organizācijas (SDO) definīcijām ir visas tās personas 15-74 gadu vecumā (līdz 2001.gadam 15 gadi un vairāk), kuras pārskata nedēļā veica jebkādu darbu vai nu par samaksu naudā vai arī par atlīdzību precēs vai pakalpojumos. Par nodarbinātajiem uzskata arī pašnodarbinātās personas uzņēmējdarbībā, lauku saimniecībā vai profesionālajā praksē.
Bezdarba līmenis – Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto bezdarbnieku (darbspējas vecuma (15 – 62 gadi)) īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju darbspējas vecumā skaitā, procentos.
Bezdarbnieku skaits – Visas tās personas vecumā 15 – 62 gadi, kuras reģistrējušās Nodarbinātības valsts aģentūrā un kurām piešķirts bezdarbnieka statuss.…