Skolotāja ideāls ir veidojies daudzu gadsimtu garumā. Šai profesijai arvien ir pievērsta sabiedrības uzmanība, jo skolotājs ne tikai rūpējas par cilvēku intelektuālajām bagātībām, bet arī par cilvēku dvēselēm. Raugoties uz pedagoģijas vēsturi, var konstatēt, ka daudzas vērtības ir mainījušās, bet daudzas ir saglabājušās. Tas ļauj secināt, ka pedagogu personības principi attīstās cauri laikmetiem. Sabiedrība vienmēr sagaida, lai skolotājs būtu ieinteresēts skolēna darbības rezultātā. Iepriekš skolotāju galvenokārt orientēja uz skolēnu zināšanām, bet pakāpeniski šī orientācija mainījās uz skolēnu un tā personības izaugsmi. Tagad skolas misija ir sagatavot cilvēku pilnvērtīgai un patstāvīgai dzīvei. Skolotājam tagad ir jāorientējas uz personības harmonisku un kvalitatīvu izglītošanu, veidot skolēnos gatavību spējai integrēties un adaptēties mainīgajā vidē.
Jaunais skolotājs, nonākot pirmajā darba vietā , saskarsies ne tikai ar saviem profesionālajiem pienākumiem, bet arī ar sociālo, psiholoģisko vidi konkrētajā skolā. Tas nozīmē, ka viņš atradīsies adaptācijas procesa centrā. Svarīgas jaunajam skolotājam ir attiecības ar darba kolēģiem. Tā kā skolotāju kolektīvs ir pirmā vide, kurā ieiet jaunais skolotājs, adaptācija pedagoģiskajā kolektīvā var sekmēt darba efektivitāti un aktivitāti. Saliedētā kolektīvā iesācējs skolotājs jūtas drošs.
Skolotājam ne mazāk svarīgs ir adaptācijas process ar klasi. Tādēļ viens no svarīgākajiem aspektiem skolotājam jaunajā darba vietā ir saskarsmes veidošana. Mācību process būs daudz sekmīgāks, ja savstarpējās attiecības būs labvēlīgas. …
