Jēdziens romantisms parādās 17. gadsimtā Anglijā un apzīmē konkrētas izpausmes literatūrā. 19. gadsimta sākumā jēdziens kļūst par estētisku kategoriju kā pretstats klasiskajai tradīcijai un klasicismam. Aizsākums un spilgtākās izpausmes saistāmas ar Franciju, arī Vāciju un Lielbritāniju, vēlāk virziens izplatās visā Eiropā. Virziena hronoloģiskās robežas – no 1770. līdz 1840. gadam.
Patētisms, melanholija, kaisle, sāpes, mistika, vīzijas, nāve, erotika, dabas stihija, saullēkts, mākoņi, uguns, kaili koki, kapsēta, mežonīgi zirgi, plēsīgi zvēri, eksotiskas ainas. Raibais uzskaitījums ieskicē noskaņas un tēmas romantiķu darbos. Romantisms slavina iztēli, fantāziju, iedvesmu. Cilvēka galvenā vērtība ir jūtu dziļums. Bieži tiek domāts par ļauno cilvēkā, par ēnas pusi. …
