Mūsdienās demokrātijas jēdziens, protams, atšķiras no Senās Grieķijas lietotā attiecībā uz antīko demokrātiju, tāpēc mūsdienu lietotais vārds savu nozīmi sāka attīstīt tikai ap 18. gadsimta beigām. Mūsdienu demokrātijas centrālā procedūra ir līderu atlase, izmantojot konkurējošas vēlēšanas, kurās vēlē cilvēki, kas tiks pārvaldīti.1 Attīstoties demokratizācijas jēdziena lietošanai, sākās pētījumi arī plašāk par demokrātiju praksē, par demokrātisku institūciju nozīmi, kā arī, kāpēc tās attīstās un sabrūk. Turpat arī jāievēro, ka katras valsts politiskajam režīmam ir savi priekšnoteikumi un trūkumi un ka ir praktiski neiespējams īstenot ideālu režīma funkcionēšanu tā ideālajos rāmjos.
Tā kā mūsdienās demokrātijas jēdziens ir atšķirīgs no antīkās demokrātijas jēdziena, tad tas nozīmē, ka demokrātijas attīstās. Ar demokrātijas attīstīšanos ir cieši saistīts vārdu salikums demokrātijas viļņi. „Demokratizācijas viļņi ir pārejas no nedemokrātiskajiem uz demokrātiskajiem režīmiem, kur šīs pārejas notiek noteiktā laika posmā, samazinoties nedemokrātiskajām valstīm.”…
